Jaunumi

Lāčplēša dienā iznāk vēsturnieka akadēmiķa Ērika Jēkabsona grāmata “Latviešu virsnieki Krievijas impērijas armijā. 19. gadsimta otrā puse – 1914. gads”

Lāčplēša dienā iznāk vēsturnieka akadēmiķa Ērika Jēkabsona grāmata “Latviešu virsnieki Krievijas impērijas armijā. 19. gadsimta otrā puse – 1914. gads”

Foto: Kaspars Zellis. 

“Vēstures profesors akadēmiķis Ēriks Jēkabsons jau kopš sava studiju laika vācis datus par latviešu virsniekiem Krievijas impērijas armijā līdz I Pasaules karam. Pirms Ukrainas kara strādājis arī Krievijas Valsts militārās vēstures arhīvā Maskavā. Pētījums Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā izdots grāmatā, ko atver Lācplēša dienā – 11. novembrī.

Vaicāts, kāda gan šo cilvēku karjerai cariskās Krievijas armijā saistība ar neatkarības cīņām, Ē. Jēkabsons stāsta: "Vistiešākā." Vēsturnieks apzinājis, ka neatkarības kara laikā Latvijas armijā dienēja gandrīz 200 bijušie Krievijas armijas kadru virsnieki – latvieši, kas palīdzēja mums tikt pie savas valsts. Kāpēc šo cilvēku pagātne līdz šim bija baltā vēstures lapaspuse? “Runāt par augstiem amatiem cariskās Krievijas armijā nebija populāri ne pirmās Latvijas Republikas laikā, ne, protams, padomju laikā. Bet, runājot par Neatkarības cīņām, 1920. gada vasarā bija pat situācija, kad Latvija noslēdza ar Lietuvu līgumu par sadarbību, un viens no līguma punktiem skanēja: Latvija ir gatava aizdot pieredzējušus virsniekus Lietuvas armijai, kurai tāpēc, ka Latvijas vēsture nedaudz atšķīrās no Lietuvas vēstures, nebija šo pilnvērtīgi sagatavoto virsnieku, kādu latviešiem bija ļoti daudz.”

Cariskās Krievijas Vidzemes guberņā rekrūšos puišus sāka ņemt jau 1793. gadā, Kurzemē – 1797.gadā, dienests ilga līdz pat 25 gadiem. Ēriks Jēkabsons skaidro: “Tas gan ir viens no mītiem mūsu vēsturiskajā naratīvā, ka šis dienests bija briesmīgs un netaisnīgs. Tā var teikt par 18. gadsimta beigām un 19. gadsimta sākumu, kad rekrūšiem bija mazas cerības izdzīvot impēriju karos, bet 19. gadsimta 2. pusē situācija mainījās. Pēc militārajām reformām Krievijas armijā par virsniekiem varēja kļūt arī centīgi pilsētu sīkpilsoņu un zemnieku dēli, kuri nebija pirmdzimtie, tāpēc nevarēja mantot lauku mājas, bet vecākiem nebija pietiekamas turības, lai apmaksātu mācības universitātēs. Toties izglītība karaskolās bija par brīvu, virsnieka statuss atnesa piederību muižniecībai, dienestu beidzot, viņi saņēma piedāvājumus strādāt dažādās valsts iestādēs.” Turpina Ēriks Jēkabsons: “Šī virsnieku grupa bija samērā liela, jo šādu trešo tēva dēlu bija samērā daudz, kas vēlējās ne tikai dēļ mīlestības pret militārām lietām, bet arī sociālā stāvokļa uzlabošanai kļūt par virsniekiem. Varētu to nosaukt par latviešu inteliģences daļu, kuri spēlēja zināmu lomu gan nacionālajā atmodā, gan turpmākajās norisēs, kur bez karavīriem iztikt vienkārši nevarēja. Sākoties I Pasaules karam liela daļa no viņiem atgriezās mājās, vēlāk ļoti aktīvi iesaistoties Latvijas norisēs. Kaut vai tas pats Oskars Kalpaks.”

Oskara Kalpaka pakāpe cariskās Krievijas armijā bija pulkvedis, precizē vēsturnieks: “Latvijas tautības virsnieki apakšpulkveža, pulkveža un ģenerālmajora pakāpēs I Pasaules karā bija apmēram 200 Krievijas armijā.’ Jēkabsons norāda, ka šajā armijā līdz I Pasaules karam bija arī pieci ģenerāļi, pēc tam vēl 10.”

Avots: Trešie tēva dēli. Iznāk vēsturnieka Ērika Jēkabsona grāmata par latviešu virsniekiem Krievijas impērijas armijā, LR1, Labrīt, 2022. gada 11. novembris.

***

2022. gada 11. novembrī norisinājās profesora, Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieka Ērika Jēkabsona monogrāfijas “Latviešu virsnieki Krievijas impērijas armijā. 19. gadsimta otrā puse ‒ 1914. gads” atvēršanas svētki.

Klātesošos uzrunāja un sveica ar monogrāfijas atvēršanu Latvijas Universitātes humanitāro un sociālo zinātņu jomas prorektore, profesore Ina Druviete, LU prorektors dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā, profesors Valdis Segliņš, LU Latvijas vēstures institūta direktors, profesors Gvido Straube, Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” vadītājs, profesors Guntis Zemītis un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes dekāne, asoc. profesore Valda Kļava.

Uzrunu teica arī monogrāfijas autors, profesors Ēriks Jēkabsons, kurš kopā ar Latvijas Universitātes Akadēmiskā apgāda direktori Aiju Rozenšteini un monogrāfijas tapšanā iesaistītajiem atbalstītājiem to svinīgi atvēra.

Avots: LU Vēstures institūts. Grāmatas atvēršanas svētki, 2022. gada 11.novembrī. 

Lasīts 204 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")