Jaunumi

Kā Latvijā pēta CO2 emisiju daudzumu lauksaimniecības zemēs: stāsta LLU un LVMI “Silava” pētnieki

Kā Latvijā pēta CO2 emisiju daudzumu lauksaimniecības zemēs: stāsta LLU un LVMI “Silava” pētnieki

Klimata pārmaiņas rodas no siltuma uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos. Atmosfērā veidojas ūdens tvaika un siltumnīcefekta gāzu slānis, kas neļauj Zemei atstarot Saules uzņemto siltumu. Līdz 2050. gadam Eiropas Savienība izvirzījusi kļūt klimatneitrāla, proti, saimnieciskā darbības rezultātā piesārņojošās gāzes vairs nenonāks atmosfērā. Cik daudz ogļskābās gāzes izdalīsim, tik daudz būs jāpiesaista atpakaļ. Tas ir milzīgs izaicinājums lauksaimniecības nozarei.

"Lauksaimniecība, no vienas puses, piesaista ogļskābo gāzi, un, no otras puses, mēslojot laukaugus ar dažādiem sintētiskiem mēslojumiem, rodas slāpekļa dioksīds, kurš rada siltumnīcas efektu," stāsta LLU Vides un ūdenssaimniecības katedras vadošā pētniece Inga Grīnfelde.

LLU zinātnieki kopā ar Mežzinātnes institūtu “Silava” no 2015. gada pēta, kādas emisijas rada šī nozare un ko varētu darīt lietas labā. Visa pamatā ir precīzi mērījumi, lai saprastu, kā dažādi zemes apsaimniekošanas veidi rada emisijas.

"Mēs aizbraucam uz lauku, ieslēdzam ģeneratoru, pieslēdzam iekārtu. Iekārta mēra nepārtrauktā režīmā četru gāzu emisijas. Īsā laikā varam iegūt ļoti plašas datu rindas, kuras pēc tam izmantojam analīzē," stāsta LLU Vides un ūdenssaimniecības katedras vadošais pētnieks Ainis Lagzdiņš.

Latvijā katru gadu tiek veikta gāzu inventarizācija, ziņojot Eiropas institūcijām par siltumnīcefektu gāzu emisijām. Pārsvarā aprēķinos tiek ņemti vērā koeficienti, kuri ir noteikti citās Eiropas Savienības valstīs. Tomēr ne visus šos koeficientus var tiešā veidā attiecināt uz Latviju. Pētījumi rāda, ka piemēram, no izstrādātiem kūdras laukiem emisijas patiesībā ir divas reizes mazākas, kā tika uzskatīts līdz šim. Tāpēc arī nepieciešami vietējie pētījumi, lai saprastu, kādi emisiju apjomi Latvijā ir, kur un par cik tos ir nepieciešams mazināt.

"Organiskās augsnes, kas ir lielākoties lauksaimniecībā izmantojamās zemes, mums rada apmēram tikpat daudz emisiju, cik rada transporta sektors. Mehānismi, kurus mēs kopā ar LLU mēģinām novērtēt skaitliski ar mērījumiem gan zem zemes, gan virs zemes, ir meža ieaudzēšana, kas šķiet visefektīvākais risinājums šādās platībās. Otrkārt, intensīvās platības, kur audzējam graudaugus vai kādu citu kultūru, mēs transformējam par zālāju. Visticamāk, visām kūdraugsnēm būs tāds liktenis," norādīja institūta “Silava” vadošais pētnieks, LZA korespondētājloceklis Andis Lazdiņš.

Avots: Pēta emisiju daudzumu lauksaimniecības zemēs, LTV1 Rīta Panorāma, Latvijā pēta CO2 emisiju daudzumu lauksaimniecības zemēs, lsm.lv, 2022. gada 14. jūlijs.

Lasīts 467 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")