Arheologa un vēsturnieka, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Dr.habil.hist., prof. Andra Caunes darbības lauks ir plašs, bet vispirms viņš ir senās Rīgas pētnieks – laikā no 1970. līdz 1994. gadam viņš vadīja Rīgas arheoloģiskās izpētes grupu. Viņa vadībā izrakumi notika 40 arheoloģiskajos objektos, tā rezultātā tika restaurēts viduslaiku Rīgas plānojums, noskaidroti 13.–14. gadsimta apbūves tipi, iegūtas jaunas atziņas par pilsētas nocietinājumiem, kā arī viduslaiku iedzīvotāju dzīvesveidu. Andris Caune Rīgas arheoloģijai veltījis daudzus rakstus, kas publicēti izdevumos Latvijā, Vācijā, Polijā, Krievijā u.c. Par saviem pētījumiem viņš referējis daudzās starptautiskās konferencēs.
Lielu popularitāti ieguvusi viņa grāmatu sērija, kura veltīta Rīgai pirms 100 gadiem, apkopojot 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma atklātnes.
Andris Caune vadījis izrakumus arī Bauskas pilī, Vecsaules Siliņu kapulaukā, veicis pieminekļu apzināšanu, īpaši pievēršoties Latvijas kulta vietu pētniecībai, viņa apzinātos un aprakstītos riņķa krustus Latvijā, ziņas par tiem apkopotas grāmatā. Viņš rakstījis arī par lībiešu īpašuma zīmēm.
Andris Caune daudz darījis arī kā zinātnes organizators.
No 1996. līdz 2002. gadam viņš bijis Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktors, 1998.–2008. gadā Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs. 2002. gadā pēc Andra Caunes iniciatīvas tika izveidots Latvijas vēstures institūta apgāds. Andra Caunes vadībā apgāds izdevis Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu 25 sējumus, “Latvijas Vēstures Institūta Žurnālu”, vairākas kolēģu monogrāfijas, Ēvalda Mugurēviča tulkotos un rediģētos Latvijas vēstures avotu izdevumus, kā arī paša iedibinātās rakstu krājumu sērijas “Latvijas viduslaiku pilis” un “Senā Rīga”.
Andris Caune apkopojis un izdevis vairākas grāmatas, kurās iemūžināta viņa laikabiedru, Latvijas izcilo personību piemiņa un darbs. Viņš veltījis trīs grāmatas ģenerālim Jānim Balodim, organizējis arheologu Jāņa Apala, Māra Atgāža darbu apkopojumu izdošanu, arheoloģei Zigrīdai Apalai veltīta rakstu krājuma sastādīšanu, arheologa un vēsturnieka Ēvalda Mugurēviča un arhitekta Gunāra Jansona atmiņu grāmatu izdošanu.
Andra Caunes zinātniskie un sabiedriskie nopelni augstu novērtēti – viņš ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas īsteno locekli, ir vairāku citu ārzemju zinātnisko organizāciju biedrs. 2001. gadā viņam piešķirta LZA Lielā medaļa. Andris Caune ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, saņēmis arī Atzinības krusta 2. šķiru. Par nopelniem Lietuvas labā apbalvots ar “Bruņinieka krustu”.
Andris Caune vienmēr ir izvirzījis sev konkrētus uzdevumus, kurus viņš arī strikti izpildījis. Gribētos ticēt, ka akadēmiķim Andrim Caunem krājumā ir vēl daudzas ieceres, kuras viņš vēlētos piepildīt! To arī akadēmiķim vēlam šajā skaistajā dzīves gadskārtā! Sveicam!
Latvijas Zinātņu akadēmijas saimes vārdā – LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Guntis Zemītis