Foto: Kristaps Kalns, Diena

Piemineklis Uzvaras parkā ir apvainojums padomju okupācijas paverdzinātajai pamatnācijai. Pieminekļu radīšanā visos laikos nozīmīga ir bijusi politiskā griba un doma, intervijā Aismai Orupei uzsver LZA viceprezidents, mākslas vēsturnieks, nupat amatu atstājušais Rīgas domes Pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis.

LZA viceprezidents O. Spārītis intervijā norāda: “Nav pat jēgas apspriest šo Pārdaugavas ansambļa pārdēvēšanas epizodi – vienas politiķu daļas ‘radošās domas’ izpausmi, jo tā ir absurda un nemaina ne pieminekļa formu, nedz saturu, nedz arī tā ideoloģisko programmu, kas iešifrēta tā padomju mākslai raksturīgajā estētikā un semantikā”.

“Šis memoriāls ir Latvijas iedzīvotāju pašcieņu aizvainojošs, agresīvas estētikas un okupantu ideoloģijas piesātināts objekts, un jau tā uzcelšana 1985. gadā Rīgā un atrašanās Uzvaras parkā, kas šo nosaukumu ieguva, iemūžinot latviešu tautas uzvaru neatkarības cīņās 1919.-1920. gadā, ir apvainojums padomju okupācijas paverdzinātajai pamatnācijai.”

“[..] jautājums ir jārisina Ārlietu un Tieslietu ministrijai, Saeimai, un lai juristi definē, cik saistošas ir abām pusēm 1994. gada līgumslēdzējām pusēm tajā iekļautās apņemšanās.”

Avots: Aisma Orupe. Mākslinieciskajā valodā ienāk primitīvs patoss un aģitācija, Diena, 2022. gada 11. maijs.