Jaunumi

Atvērta Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča grāmata “Quo vadis, Rietumu pasaule?”

Atvērta Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča grāmata “Quo vadis, Rietumu pasaule?”

Otrdien, 19. aprīlī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās tika atvērta Rīgas arhibīskapa metropolīta Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļa Zbigņeva Stankeviča grāmata “Quo vadis, Rietumu pasaule?” Grāmatas pamatā ir arhibīskapa doktora darbs itāļu valodā, kas aizstāvēts 2008. gadā.

Grāmata veidota kā dialogs ar vācu reliģijas filozofu Bernhardu Velti. Tās vāku rotā mākslinieka Matiasa Grīnevalda Īzenheimas altāra fragments “Svētā Antonija kārdināšana”. Oriģināls atrodas Unterlinden muzejā Kolmārā, Francijā. Īzenheimas altāris ir gleznots laikā no 1512. līdz 1516. gadam, tas ir atverams un sastāv no daudzām mākslas vēsturniekiem pazīstamām gleznām.

Grāmatas virsrakstu iedvesmoja poļu rakstnieka Henrika Senkeviča darbs “Quo vadis?” – stāsts par Nerona laika Romu un pirmo kristiešu vajāšanu. Par šo 1896. gadā tapušo darbu tā autors 1905. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā. “Quo vadis” jeb “kurp dodies” kristīgajā tradīcijā ir jautājums, kuru Pēteris uzdevis augšāmcēlušajam Jēzum, kuru viņš saticis uz Apija ceļa, bēgot no Romas un vajāšanas. Jēzus toreiz Pēterim atbildējis, ka dodoties uz Romu, jo, ja Pēteris tā vietā, lai Romā dotu liecību par Kunga augšāmcelšanos, no tās bēg, tad pašam Kungam ir jādodas uz turieni, lai tiktu sists krustā vēlreiz. Pēterī šī atbilde atbalsojusies un likusi atgriezties Romā, kur viņš pēc tam mira mocekļa nāvē. “Tāpēc mans jautājums un paralēle – vai Rietumu pasaule šodien līdzīgi apustulim Pēterim H. Senkeviča romānā nepiedzīvo šo kārdinājumu aizbēgt no savas misijas, kas tai paredzēta Dieva plānā?” savas grāmatas nosaukuma nozīmi skaidroja arhibīskaps.

Videoieraksts

Avots: “Quo vadis, Rietumu pasaule?” – par mūsdienu pārbaudījumiem, izaicinājumiem, nākotni un cerībām, 2022. gada 20. aprīlis, www.katolis.lv .

LZA prezidenta akadēmiķa Ivara Kalviņa uzruna Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča grāmatas “Quo vadis, Rietumu pasaule?” atvēršanas svētkos, Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2022. gada 19. aprīlis

Augsti godājamais arhibīskap Stankeviča kungs, eminences, ekselences, dāmas un kungi!

Arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča grāmata “Quo vadis, Rietumu pasaule?", kuras atvēršanas svētkus mēs šodien svinam, nenoliedzami ir izcils Bernharda Veltes filozofiskās domas analīzes paraugs, kurš ir noderīgs ikvienam, kurš vēlas atrast savā dzimtajā valodā kvintesenci tam, par ko Eiropas izcilākie pēdējo gadsimtu filozofi ir domājuši un “lauzuši šķēpus” attiecībā uz kristīgās ticības un reliģijas vietu un lomu modernajā sabiedrībā.

Izmantojot šim nolūkam vācu filozofa un teologa Bernharda Veltes atstāto rakstisko mantojumu, grāmatas autors ieved mūs problemātikā, kas tā vai citādi skar ikvienu no mums, neatkarīgi, vai ticam vai neticam transcendentālajam.

Un tas ir jautājums: kurp dodies, Rietumu pasaule un visa civilizācija?

Kas ir šīs virzības mērķis, un ko tā atnesīs tuvākajā un tālākajā nākotnē cilvēcei kopumā un katram indivīdam atsevišķi?

Kāda ir šī pasaule un kādas ir tās šķietamās, un kādas ir patiesās vērtības?

Vai mēs kā cilvēki esam tikai nejauša matērijas šļakata, kuras eksistencei nav citas jēgas un uzdevuma, kā tikai vairoties un patērēt? Vai varbūt mēs tomēr esam radīti nevis radušies?

Neviens no mums nevaram nepamanīt to, ka cilvēces darbības rezultāti draud iznīcināt cilvēci pašu, katastrofāli samazinot dabas daudzveidību, izsaucot fosilo resursu izsīkumu un draudošas klimata pārmaiņas.

Diemžēl zinātnes un tehnikas attīstība un tās sniegtās iespējas ir radījusi cilvēkos ilūziju par to, ka cilvēks var visu, un tam ir atļauts viss.

Par galveno dzīvē kļūst materiālās vērtības un ērtības, ko sniedz tehnikas sasniegumi.

Nav vispāratzītu morāles vērtību, to vietā tiek uzsvērtas katra tiesības morāli veidot un pielāgot sev individuāli.

Ētika kļūst par iluzoru filozofisku kategoriju, kuru var traktēt pēc vēlēšanās.

Ir iestājies nihilisma laikmets, kas atzīst tikai to, ko var pētīt ar zinātnes palīdzību, pilnībā noliedzot jebkā tāda eksistences iespējamību, ko nevaram izmērīt un aprakstīt, un tādējādi to iekļaut savā pierastajā un vispāratzītajā priekšstatu sistēmā.

Modernā laikmeta raksturīga iezīme ir arī tā, ka sabiedrībā arvien vairāk zūd nepieciešamība pēc ticības Dievam, jo cilvēks jūtas kļuvis visspēcīgs un dievišķs savā varenībā.

Zbigņevs Stankevičs savā grāmatā atklāj mums Veltes tēzi par to, ka mūsu laiku raksturo tehniski zinātniskās inteliģences pārākums, savukārt rūpes par dzīves inteliģences un jo īpaši politiskās inteliģences attīstību ir tikušas atstātas novārtā un kļuvušas otršķirīgas.

Reliģiskās pieredzes un kulta krīze, kā arī dažādi ateisma veidi, kas raksturo iestājušos modernitāti, liecina, ka “pūles aktualizēt un modernizēt kristietības valodu ir bijušas nepietiekamas”.

Tāpēc īpaši aktuāls ir jautājums, kā no jauna iztulkot Evaņģēlija vēsti tā, lai tā kļūtu pieejamāka mūsdienu cilvēkam?

Ir parādījusies aktuāla nepieciešamība pēc jaunā humānisma. Jaunais humānisms nozīmē izmantot tehnoloģisko civilizāciju nevis vienīgi, lai atvieglotu dzīvi, bet gan, lai no jauna uzsvērtu un attīstītu cilvēka integritātes pilnību. Jaunajam humānismam vajadzētu samierināt divas pretējas tendences: tehnoloģiju, kas rada briesmas integritātei, un integritāti, kas neuzticas tiem, kas lieto tehniku.

Tāpēc ir jāpiekrīt Zbigņeva Stankeviča uzstādījumam, ka, citēju, “pašreizējā brīdī mūsu sabiedrības politikas, kultūras un zinātnes elites uzdevums ir pārskatīt un labot mūsu civilizācijas atslēgas jēdzienus, tādus kā pieredze, inteliģence, humānisms un progress, pārejot no to redukcionistiskas interpretācijas pie visaptverošas.

Patiesa kristīga atbilde modernitātes izaicinājumiem un Rietumu civilizācijas krīzei ir atgriešanās pie svētuma, saprasta kā ieklausīšanās Garā un paklausība tam, kas ir Dzīvība un dāvā Dzīvību”.

Zbigņeva Stankeviča grāmata “Quo vadis, Rietumu pasaule?” dāvā mums garīgo ceļa maizi virzībai uz jauno humānismu, par ko viņam liels paldies!

Lai Dievs svētī mūs šajā ceļā!

Lasīts 1025 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")