Jaunumi

LZA prezidents Ivars Kalviņš par zinātnes lomu aizsardzības jautājumu risināšanā un aktuālo cīņā ar Covid-19 infekciju

LZA prezidents Ivars Kalviņš par zinātnes lomu aizsardzības jautājumu risināšanā un aktuālo cīņā ar Covid-19 infekciju

Šodienas, 8. aprīļa, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta Ivara Kalviņa sarunas ar žurnālisti Veltu Puriņu galvenās tēmas: kā karš Ukrainā ietekmē zinātnes situāciju un kādas ir nākotnes prognozes; jaunie Covid-19 infekciju izraisošie vīrusa varianti, antivielu noteikšanas nozīme un ieteicamā revakcinācijas shēma; pretvīrusa zāļvielu izstrāde un jau pieejamie medikamenti.

LZA prezidents Ivars Kalviņš atzina, ka karš zinātni, tāpat kā jebkuru tautsaimniecības nozari un ekonomiku kopumā, ietekmē un ietekmēs negatīvi. Tādēļ ir jāveido un jāattīsta mērķtiecīgas valsts programmas, kur zinātnieki iesaistās ar saviem pētījumiem un ekspertīzi aizsardzības jautājumu risināšanā. LZA kopīgi ar Latvijas Universitāti ir nodibinājuši jaunu institūciju – Civilās aizsardzības koordinācijas centru – , ar mērķi palīdzēt veidot valsts stratēģiju un koordinētu apmācību civilās aizsardzības jomā.

Profesors I. Kalviņš pauda, ka finansējuma pieaugums zinātnei joprojām ir nepietiekams, tomēr izteica cerību, ka finansējums sagaidāms Ekonomikas ministrijas paspārnē izstrādātajām īpašajām misijas orientētajām pētniecības programmām, kuras šobrīd vajadzētu modificēt, piemērojot aktuālajiem valsts aizsardzības jautājumiem. LZA šobrīd nopietni ir pievērsusies īpaši nozīmīgajai enerģētikas jomai, kur darbojas gan ūdeņraža tehnoloģiju, gan vēja un saules enerģijas un kodolenerģijas pielietojumu izpētē.

Vakcinācija pret Covid-19 izraisošo vīrusu lielai daļai sabiedrības raisījusi vilšanos, jo it kā nav sasniegts vēlamais rezultāts – cilvēki joprojām inficējas un slimo, tātad vakcīnas nav bijušas pietiekami efektīvas. Profesors I. Kalviņš šai problēmai saskata divus aspektus – vīrusa mainīgā daba un to, ka valsts lēmējinstitūcijas veselības aizsardzības jomā ir diskreditējušas vakcinācijas ideju, liedzot iedzīvotājiem saņemt otru balstvakcīnas devu. Rezultātā netiek saņemta pilna aizsardzība, ko nevar nodrošināt pamatvakcinācija, un sekas tam ir pieaugošā neticība vakcīnu efektivitātei.

Tai pašā laikā, kā norādīja profesors Ivars Kalviņš, ir jāseko un jāpārbauda antivielu līmenis, kas ir veids, kā pārliecināties, vai nepieciešama vakcinācija vai balstvakcīna u.tml. Visbeidzot, rēķinoties ar to, ka Covid-19 infekcija līdzīgi gripai ir ar sezonālu raksturu, balstvakcīnas saņemšanu vajadzētu plānot, tuvojoties rudenim.

Joprojām notiek vakcīnu tālākā izpēte, tā piemēram, Pfizer ir radījis jaunu vakcīnu pret vīrusa omicron paveidu, izpēte turpinās, tiks izstrādātas precīzākas vakcīnas, tomēr universālu vakcīnu nebūs, uzsvēra profesors. Tas pats notiek ar jaunu zāļvielu radīšanu: šobrīd lielākās cerības saistāmas ar Pfizer sintezēto Paxlovid, kas ir kombinēts preparāts, kura sastāvā ietilpst Ritonavir un Nirmatrelvir.

Avots: Dienas personība kopā ar Veltu Puriņu, RīgaTV24, 2022. gada 8. aprīlis.

Lasīts 863 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")