Jaunumi

LZA Senātā diskutē par zinātnes komunikācijas jautājumiem

LZA Senātā diskutē par zinātnes komunikācijas jautājumiem

2022. gada 15. marta Senāta sēdē tika izskatīts jautājums par zinātnes komunikāciju, lai rastu atbildes, kā varam efektīvāk veidot un nodot vēstījumus par Latvijas zinātni gan vietējā, gan starptautiskā mērogā un kādi risinājumi jāmeklē un jāīsteno, lai zinātne ieņemtu atbilstīgu vietu valsts attīstībā un sabiedrības uztverē?

Ar referātu “Kā vairot sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmīgumu: rīcībpolitikas rekomendācijas”, kas tapušas pētījuma rezultātā, uzstājās Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Dr. Gatis Krūmiņš, kurš atzina, ka, neskatoties uz zinātnes kritiski svarīgo lomu sabiedrības un ekonomikas attīstībā, Latvijas sabiedrībā nav izpratnes par zinātnes lomu un pieprasījumu pēc tās, turklāt zinātne pašreiz nav politiskajā dienas kārtībā, un tās finansējums Latvijā ir katastrofāli zems. Raksturojot pētījuma laikā izdarīto, G. Krūmiņš minēja radīto zināšanu bāzi turpmākajai zinātnes ietekmes palielināšanai Latvijā no stratēģijas un komunikācijas perspektīvas un norādīja, ka būtu jānodala atbildība starp zinātnes stratēģisko komunikāciju, kas orientēta uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un kura ir cieši saistīta ar valsts stratēģiju un nacionālā līmeņa stratēģisko komunikāciju, un zinātnes komunikāciju jeb popularizēšanu, kas ir zinātnisku institūciju un zinātnieku atbildība.

Zinātnes komunikācijai būtu nepieciešams izstrādāt vidēja termiņa plānu, par pamatu ņemot “Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes” 2021.–2027. gadam (ZTAIP) un nacionālā līmeņa plānošanas 2021.–2027. gadam (NAP) un stratēģiskās komunikācijas izstrādes. Ne retāk kā reizi četros piecos gados būtu jāveic arī padziļināta analīze, lai izsekotu pārmaiņām un precizētu ieplānotos zinātnes stratēģiskās komunikācijas virzienus. Izskanēja arī iniciatīva pasludināt 2023. gadu par Zinātnes gadu un iesaistīties Pasaules latviešu zinātnieku kongresa sagatavošanā, sasaistot to ar nepieciešamību palielināt finansējumu zinātnei, atbilstoši NAP (2021.–2027.). G. Krūmiņš arī norādīja, ka problēmas rada zinātnes un inovāciju attīstības politikas dalījums starp Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Solis koordinētākas politikas virzienā būtu vienotas Zinātnes, izglītības un inovāciju padomes izveide. Šie soļi ievērojami veicinātu koordinētākas valsts politikas īstenošanu stratēģiski svarīgu ilgtermiņa un vidēja termiņa mērķu sasniegšanā. Samazinot birokrātisko slogu, abās pusēs (institūcijas un ierēdniecība) parādītos iespēja vairāk domāt par attīstības jautājumiem. [prezentācija, pdf]

Sēdes turpinājumā Latvijas Radio un LTV radījumu vadītāja, LZA goda locekle Sandra Kropa-Kaļužnaja, iepazīstināja ar atziņām par zinātnieku sadarbību ar sabiedrību pētījumu datu vākšanā, raksturojot sabiedrisko jeb amatierzinātni kā darbību, kur cilvēki interesējas par zinātni ne tikai klausoties, bet tajā piedaloties – “zināšanas, lai rīkotos”, nevis “zināšanas, lai saprastu”. S. Kropa-Kaļužnaja minēja vides zinātnes kā vienu no jomām, kurā aktīvi veidojas amatierzinātnes darbības pieredze. Piemēram, Vides zinātnes institūta organizētās kampaņas “Dzīvā augsne” ietvaros sabiedrība iesaistījās datu vākšanā par augsnes bioloģiskās aktivitātes atšķirībām Latvijas zālājos. Arī Latvijas Hidroekoloģijas institūts aicina ziņot par aļģu sanesumiem piekrastēs, lai ievāktās aļģes analizētu mikroplastmasas pētījumiem. Noslēgumā S. Kropa-Kaļužnaja uzsvēra nepieciešamību vairot izpratni sabiedrībā par amatierzinātnes iespējām un ieguvumiem, secinot, ka zinātne nav atrauta no ikdienas lietām mums apkārt un sabiedrību interesē līdzdalība amatierzinātnē. Cilvēkiem rūp tas, ko viņi pazīst! Tai pat laikā S. Kropa-Kaļužnaja atzina, ka vairāk par pusi no aptaujātajām Latvijas zinātniskajām institūcijām nav sadarbojušās datu vākšanā ar brīvprātīgajiem, lai gan vēlētos to darīt, ja spētu pārvarēt šķēršļus – laika, resursu un prasmju trūkumu. No savas puses S. Kropa-Kaļužnaja norādīja uz vēl vienu tradicionālu šķērsli – atvērtības un uzticības trūkums jaunajam un to, ka būtu jāturpina diskusija par atbilstīgākā termina “amatierzinātne” vai “sabiedriskā zinātne” izvēli (citizen science – angļu val.). [prezentācija, pdf]

Sēdes noslēgumā, LZA Senāta priekšsēdētāja Dr.habil.paed. Tatjana Koķe iepazīstināja sēdes dalībniekus ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda Andas Rožukalnes tēzēm par zinātnes komunikācijas mērķiem un veidiem, kā to padarīt efektīvāku un jēgpilnāku.

Ņemot vērā ZTAIP 2021.–2027. noteikto, ka zināšanu un pētniecības vērtības paaugstināšanai sabiedrībā būtiska ir sabiedrības izpratnes veidošana par pētniecības un zināšanu radīšanas procesu, kā arī plašāku iespēju nodrošināšana sabiedrības iesaistei zinātniskās izpētes aktivitātēs, pētniecības datu radīšanā un izmantošanā, pētniecības jautājumu formulēšanā, t. sk. sabiedriskās zinātnes iniciatīvu ietvaros – LZA Senāta sēdē tika sagatavots lēmuma projekts, kas paredz: 1) vērsties IZM ar aicinājumu rast iespēju, t. sk. finansiālu nodrošinājumu, stratēģiskās sadarbības un zinātnes komunikācijas stiprināšanai starp akadēmisko, pētniecības, uzņēmējdarbības un publiskās pārvaldes sektoru, medijiem un sabiedrību nacionālā un starptautiskā mērogā; 2) aicināt LZA Prezidiju katru gadu izskatīt prakses iespēju piedāvājumu Latvijas augstskolu studiju programmu “Žurnālistika” studentiem; 3) uzdot LZA nodaļām reizi gadā sagatavot informāciju par LZA Stratēģijas 2021–2027 punktā 1.2.6.5. “Zinātnes popularizēšana” noteikto uzdevumu izpildi; 4) aktualizēt jautājumu par Zinātnes centra izveidi Latvijā; 5) vairot sabiedrības izpratni par amatierzinātnes iespējām un ieguvumiem; 6) atbalstīt iniciatīvu pasludināt 2023. gadu par Zinātnes gadu un iesaistīties Pasaules latviešu zinātnieku kongresa organizēšanā.

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis” sagatavoja LZA Senāta priekšsēdētāja Tatjana Koķe

Avots: “Zinātnes Vēstnesis”, 3 (619), 2022. gada 28. marts

Lasīts 913 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")