Neraugoties uz jauno genoma metožu (NGTs) potenciālu veicināt ES zaļā kursa mērķu sasniegšanu, šo tehnoloģiju un to produktu šķirņu daudzveidība, patentēšanas un licencēšanas sarežģītība, rada bažas selekcionāriem, lauksaimniekiem un akadēmiķiem, tostarp bažas par nejaušiem patentu pārkāpumiem, tehnoloģiju un augu monopolizāciju. Pēc plašām apspriedēm ar ieinteresētajām organizācijām, ALLEA ziņojumā ir sniegti virkne īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ieteikumi pasākumiem, kas varētu palīdzēt pārvarēt šos šķēršļus.
2024. gada 8. februārī Berlīnē Eiropas Zinātņu un humanitāro zinātņu akadēmiju federācija (ALLEA) ir izplatījusi paziņojumu par bažām, kas saistītas ar pašreizējās intelektuālā īpašuma sistēmas ietekmi uz jaunu genoma metožu (NGTs) ieviešanu un attīstību kultūraugu audzēšanai ES.
Paziņojumā ar nosaukumu “Pasākumi, lai atvieglotu intelektuālā īpašuma sistēmas ietekmi uz jaunām genoma metodēm kultūraugu attīstībai/ Measures to Ease the Impact of the IP System on New Genomic Techniques for Crop Development”, tiek pētīts, kā pašreizējā intelektuālā īpašuma sistēma ietekmē Eiropas selekcionāru un lauksaimnieku, īpaši mazo lauksaimnieku, darbību. Tas sniedz virkni īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ieteikumu, lai pārvarētu iespējamos šķēršļus, ko rada pašreizējā intelektuālā īpašuma sistēma.
Ņemot vērā to potenciālu veicināt ilgtspējīgu kultūraugu attīstību, vides drošību un nodrošinātību ar pārtiku, tiek uzskatīts, ka NGTs piedāvātā uzlabotā precizitāte un ātrums, piemēram, genoma rediģēšana, izmantojot CRISPR-Cas, piedāvā daudzsološus sasniegumus kultūraugu audzēšanā. Tomēr pašreizējā intelektuālā īpašuma regulējums, ko nosaka Eiropas Savienības Biotehnoloģijas direktīva 98/44/EC un īpašās augu selekcionāru tiesības, rada dažādas problēmas selekcionāriem un lauksaimniekiem, tostarp bažas par nejaušu patentu pārkāpšanu, kā arī šo tehnoloģiju un no tām izrietošo augu šķirņu monopolizāciju un licencēšanas sarežģītību.
Šis paziņojums uzsver NGTs augu un produktu patentu ainavas pieaugošo sarežģītību, kas galvenokārt rastos jaunu šķirņu ražošanas pieauguma ātruma dēļ, kā arī to, ka augu šķirnes, kas izstrādātas ar NGTs, var nebūt viegli atšķiramas no tām, kas iegūtas, izmantojot tradicionālās audzēšanas metodes. Tas arī vērš uzmanību uz nenoteiktību, kas izriet no juridiskiem strīdiem par CRISPR-Cas9 tehnoloģijas patentiem. Turklāt pārskatāmības un skaidrības trūkums licencēšanas līgumos rada būtiskus šķēršļus inovācijai un vienlīdzīgai piekļuvei šīm tehnoloģijām.
Reaģējot uz dažām problēmām, ko rada pašreizējā intelektuālā īpašuma sistēma, šajā paziņojumā ierosinātie pasākumi nodrošina daudzpusīgu risinājumu instrumentu kopumu.
““Ierosinātie īstermiņa un vidēja termiņa pasākumi varētu tikt īstenoti salīdzinoši ātri, un tiem vajadzētu palīdzēt atvieglot dažas problēmas selekcionāriem un lauksaimniekiem, palielinot caurskatāmību un piekļuvi šīm tehnoloģijām. Tomēr tajā pašā laikā var būt nepieciešams izpētīt mūsu intelektuālā īpašuma sistēmas fundamentālāku pārprojektēšanu pārtikas rūpnīcām un saistītajām tehnoloģijām, lai nodrošinātu strukturālāku un nākotnei drošāku risinājumu.”
– Heinz Müller, darba grupas priekšsēdētājs
Šis visaptverošais paziņojums par intelektuālā īpašuma tiesībām jaunām genoma tehnoloģijām uzsver niansētas pieejas steidzamību. Lai nonāktu pie šiem ieteikumiem, īpaša darba grupa, kurā bija vadošie eksperti par šo tēmu, apspriedās ar ieinteresētajām personām, kas pārstāv dažādas perspektīvas, tostarp patentu īpašniekiem, mazajiem audzētājiem, akadēmiskiem pētniekiem un nevalstiskajām organizācijām.
“Pieaugot spiedienam uz mūsu pārtikas sistēmām, ko rada klimata pārmaiņas un ģeopolitiskās norises, sadarbība starp dažādām ieinteresētajām personām ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu pietiekamas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību. Ierosināto pasākumu mērķis ir atbalstīt turpmākās Eiropas pārtikas sistēmas, kas ir ilgtspējīgākas un kalpo mūsu sabiedrības vajadzībām.”
– Antonio Loprieno, ALLEA prezidents