Avīze

Zinātnes Vēstnesis - Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts - ISSN 1407-1479

Parakstīts zinātniskās sadarbības līgums ar Gruzijas Nacionālo zinātņu akadēmiju

6-09-2013

Šā gada 18. jūlijā LZA apmeklēja Gruzijas Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidents Georgi Kvesitadze. Viesis ieradās Rīgā pēc akadēmijas prezidenta O. Spārīša ielūguma, lai iepazītos ar Latvijas Zinātņu akadēmijas darbību, ar zinātnes stāvokli Latvijā un parakstītu līgumu par zinātnisko sadarbību starp LZA un Gruzijas NZA. Viesis atzīmēja, ka ir pagājis tieši viens mēnesis kopš viņš stājies Gruzijas NZA prezidenta amatā, nomainot šajā postenī profesoru Tamazu Gamkrelidzi, kurš ir mūsu akadēmijas ārzemju loceklis. O. Spārītis nodeva viesim sveicienus no akadēmiķa J. Stradiņa, kurš ir Gruzijas NZA ārzemju loceklis kopš 2002. gada.

Lasīt tālāk...

Latvijas Zinātņu akadēmijā reģistrēts nodibinājums ”Zinātnes fonds”

6-09-2013

Nodibinājuma mērķis ir piesaistīt līdzekļus, lai veicinātu un finansiāli atbalstītu zinātnieku un studentu zinātnisko un akadēmisko darbību; sniegt finansiālo palīdzību zinātnisko konferenču organizēšanā; nodrošināt grāmatu un zinātniskās literatūras sagatavošanu un izdošanu; zinātnieku sociālo problēmu risināšana; veikt pasākumus, lai nodrošinātu ziedotāju vēlmes un norādījumu īstenošanu. Nodibinājuma dibinātājs ir Latvijas Zinātņu akadēmija, reģistrēta 2006. gada 3.februārī LR Izglītības ministrijas Zinātnisko institūciju reģistrā ar Nr.184050, PVN reģ. Nr.90000022543, ar juridisko adresi: Akadēmijas laukumā 1, Rīgā.

”Zinātnes fonda” valdes locekļi:

Jānis Bērziņš
Vitālijs Kozlovskis     

Juris Ekmanis     
Baiba Rivža

Juris Jansons
Raimonds Valters


Nodibinājuma ”Zinātnes fonds” reģistrācijas nr. 40008211019; A/S ”SEB banka”, konta nr. LV33UNLA0050 0210 66038

Pēdējā atjaunošana 6-09-2013

Paulis Lejiņš – pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, kāds viņš bija?

6-09-2013

Jānis Stradiņš, LZA akadēmiķis

Nobeigums. Sākums “ZV” Nr.11, 08.06.2013.

 

zv/zv451-4c.jpg

Paulis Lejiņš kopā ar pasauslaveno polārpētnieku, matemātiķi un astrofiziķi akadēmiķi Otto Šmitu Rīgā,
Biržas namā, ZA konferences laikā (1951)

Paulis Lejiņš kā pirmais ZA prezidents.

Un nu daži atzinumi, kāpēc tieši šaurās lauksaimniecības aprindās pazīstamais Lejiņš, nevis daudz populārākais Kirhenšteins kļuva par pirmo Zinātņu akadēmijas prezidentu (kā tas sākotnēji jau 1941. gadā bija paredzēts). Tas notika pēc P. Valeskalna, pareizāk sakot pēc J. Kalnbērziņa un V. Lāča ieteikuma, kuri uzskatīja, ka Kirhenšteins ir pārāk neprognozējams, godkārīgs, gražīgs, nevaldāms, turklāt ieņem jau formāli augstāko valsts amatu – Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs. Kirhenšteins mazliet apvainojās, taču lēmumu “instancēs” pieņēma jau 1946. gada pašā sākumā un legalizēja 1946. gada 14. februārī, kad tag. Ministru kabineta ēkā Brīvības ielā notika pirmā ZA pilnsapulce un Pauli Lejiņu vienbalsīgi ievēlēja par pirmo ZA prezidentu.

 

Pēdējā atjaunošana 9-09-2013
Lasīt tālāk...

Ieskats Eiropas zinātnes dzīves koordinācijas notikumos

6-09-2013

Ar lielu gandarījumu varu atzīmēt bagāto faktu un iespaidu guvumu divos lielos Eiropas mēroga zinātnes dzīves koordinācijas pasākumos, kuros nesen man bija iespējams viesoties kā LZA pārstāvim.

Lasīt tālāk...

Jauna grāmata

6-09-2013

Akadēmiķis Andris Caune par akadēmiķa Ēvalda Mugurēviča grāmatu
”Mana dzīve – no ganuzēna līdz akadēmiķim”

 

“Ar šo grāmatu mēs nododam atklātībai ievērojamā Latvijas arheologa – vēsturnieka Latvijas ZA akadēmiķa profesora habilitētā vēstures doktora Ēvalda Mugurēviča dzīves hroniku. Jā, hroniku vārda tiešā nozīmē – hronoloģisku notikumu ikgadu pierakstus mūža garumā, nevis memuārus – stāstus par pagātnes notikumiem. Atmiņu autors savā grāmatā pamatojas uz savu unikālo personīgo arhīvu. Jau no studentu gadiem viņš krājis visas saņemtās vēstules, visus savu rakstu melnrakstus, fotogrāfijas, dokumentus, kurus ievietojis katram gadam veltītā mapē. Bez tam viņam bija paradums plānot ikdienā veicamos darbus, tos pierakstot mazā piezīmju grāmatiņā. Arī tās tikušas saglabātas lielajos aktu vākos. Garajā zinātnieka mūžā ir sakrājies vairāk nekā sešdesmit biezu sējumu. Tie nav tikai materiāli par pētnieka personīgo dzīvi un paša paveikto zinātnē, bet arī atspoguļo visas Latvijas arheoloģijas zinātnes attīstību un sasniegumus 20. gadsimta otrajā pusē. Akadēmiķis Ē. Mugurēvičs 25 gadus ir bijis teicams zinātnes organizators, jo vadījis toreizējās Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Arheoloģijas sektoru, kas vēlāk pārveidots nodaļā. Viņš piedalījies daudzās zinātnieku konferencēs un kongresos, braucis ārzemju komandējumos, ievēlēts par biedru vairākās ārzemju zinātnes biedrībās, piedalījies komisiju un padomju darbā, saticis daudzus ievērojamus cittautu zinātniekus. Viss tas atspoguļojas viņa ikgadu pierakstos.

Pēdējā atjaunošana 9-09-2013
Lasīt tālāk...
<< Pirmā < Iepriekšējais. 221 222 223 224 225 226 Nākamais. > Pēdējā >>
Rezultāti 1981 - 1989 no 2032
Powered by Elxis - Open Source CMS