Par LZA

Elmārs Blūms, LU Fizikas institūts

2-05-2008

Elmārs Blūms, LU Fizikas institūts

MAGNĒTISKO ŠĶIDRUMU SILTUMFIZIKA
(Lekcija nolasīta 2005.gada 24.novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā)

Lekcijas ilustrācijas

(Att. 1.) Magnētiskie šķidrumi, dažreiz saukti arī par ferrošķidrumiem, ir jauni inteliģenti materiāli ar unikālām fizikālām īpašībām un plašām praktiskās izmantošanas iespējām. (Att. 2.) Tie ir ultradispersu ferro- vai ferrimagnētisku materiālu koloidāli šķīdumi dažādās nesējvidēs. Atkarībā no pielietošanas apstākļiem, kā nesējšķidrumu izvēlas ogļūdeņražus, minerālās vai sintētiskās eļļas, poliēsterus, bet bioloģisku pielietojumu gadījumā arī ūdeni. Sarežģītākā problēma ferrošķidrumu radīšanā ir supermazu daļiņu sintēze un nanodispersiju stabilizēšana. Vienlaikus ar vispārzināmām koloidālās stabilitātes problēmām papildus jārisina specifiski uzdevumi, kas saistīti ar nanodaļiņu savstarpējo magnētisko mijiedarbību. Ferrokoloīdu ilgstošu stabilitāti var nodrošināt vienīgi tādā gadījumā, ja magnētisko daļiņu izmērs nepārsniedz 8 – 10 nm, un ja izmanto jaunākās stēriskās vai elektriskās stabilizācijas metodes. (Att. 3.) Nanokoloīdi ir superparamagnētiski šķidrumi, bez ārēja lauka tie, līdzīgi parastajiem mīkstiem magnētiskiem materiāliem, nav magnetizēti. Ievietojot ārējā laukā, ferrokoloīdi magnetizējas tāpat kā dabiskie paramagnētiskie šķidrumi vai gāzes. Starpība vienīgi tā, ka nanodaļiņu magnētiskie momenti ir tūkstošiem reižu lielāki kā paramagnētiskajām molekulām vai joniem. Tāpēc pat samērā vājos laukos var sasniegt koloīda piesātinājuma magnetizāciju, kas parastajos paramagnētiķos panākams vienīgi pie ļoti zemas temperatūras.

Pēdējā atjaunošana 2-07-2008
Lasīt tālāk...

2018. gada LZA Pavasara pilnsapulce

6-04-2018

Š.g. 5 aprīlī, Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulces atklāšanā LZA prezidents Ojārs Spārītis atzīmēja, ka Latvija 27 gadus pēc valstiskās neatkarības atgūšanas ar finansējumu zinātnei ir noslīdējusi pēdējā vietā Eiropas Savienībā, un uzdeva jautājumu, "vai tā nav atbilde uz jautājumu par to, cik lielā mērā Latvijas valstī tiek domāts par mūsu kopējo stratēģisko drošību? [..] Par kādu tālredzību gan ir iespējams runāt, ja, reaģējot uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, kā arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas vēstuli, Finanšu ministrija šī gada 9. martā atbild sekojošo: "saskaņā ar likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018, 2019. un 2020. gadam" VISI PIEEJAMIE valsts budžeta finanšu līdzekļi 2018. gadam un turpmākajiem diviem gadiem ir sadalīti". Bet zinātnieki, virinādami Saeimas, Ministru kabineta un ministriju durvis, naivi cer, ka vēlēšanu gads līdzīgi "Auseklītim" atrisinās visas problēmas, un, ka nākamajā 2019. gadā zinātne var kļūt par prioritāri atbalstītu tautsaimniecības nozari".

Pēdējā atjaunošana 7-04-2018
Lasīt tālāk...

Par valsti, zinātni un drošību. LZA prezidenta O.Spārīša uzruna LZA Pavasara pilnsapulcē, 2018. gada 5. aprīlī

5-04-2018

            Cienījamie Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi, korespondētājlocekļi, ārzemju un goda locekļi, viesi! Esiet sveicināti mūsu organizācijas Pavasara pilnsapulcē, kas veltīta Latvijas valstiskuma 100. gadadienas atcerei, mūsu zinātnes izcilāko pētnieku godināšanai un jauno zinātnieku uzmundrinājumam, rosinot viņus turpināt veidot savu zinātnisko karjeru tieši tāpēc, ka tas ir pirmatklājēju ceļš.

Pēdējā atjaunošana 6-04-2018
Lasīt tālāk...
<< Pirmā < Iepriekšējais. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Nākamais. > Pēdējā >>
Rezultāti 19 - 27 no 287
Powered by Elxis - Open Source CMS