Jaunumi

Ar LZA Eiropas politikas pētniecības institūta līdzdalību atklāta monogrāfija “Latvijas Eiropas ceļš: 15<30<100”

8-12-2019

2019. gada 29. novembrī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, piedaloties ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Valdim Dombrovskim, tika atklāta monogrāfija "Latvijas Eiropas ceļš: 15<30<100". Monogrāfija izstrādāta ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījumu institūta (LZA EPPI) padomes priekšsēdētājas Innas Šteinbukas un EPPI pētnieku līdzdalību.

Lasīt tālāk...

ATVADĪŠANĀS NO AKADĒMIĶA JĀŅA STRADIŅA

2-12-2019

Atvadīšanās no akadēmiķa Jāņa Stradiņa (1933-2019) un piemiņas dievkalpojums notiks sestdien, 7. decembrī Torņakalna baznīcā -
no plkst. 12.30 atvadīšanās, plkst.14.00 dievkalpojums.

No plkst. 15.30 piemiņas pēcpusdiena LU Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3.
Aicināti visi, kuriem Jānis Stradiņš ir bijis nozīmīgs.
Savās atmiņās dalīsies Jāņa Stradiņa draugi, tuvinieki, kolēģi, domubiedri.
No baznīcas uz Zinātņu māju tiks nodrošināts transports.



Aicinām nenest ziedus un vainagus, bet tiem domātos līdzekļus ziedot skulptūras
"Sēlijas sirds" izveidei Sunākstes mācītājmuižas parkā:

Stendera biedrība
Reģ. Nr. 40008056553
Konta Nr. LV16 PARX 0004 4728 8000 1
AS "Citadele banka"
Mērķis: J. Stradiņa piemiņai

vai Torņakalna baznīcā un Zinātņu mājā ziedojumu kastītē "J. Stradiņa piemiņai"!

Tālr. uzziņām: 29294240


Sludinājums (pdf.)

Pēdējā atjaunošana 5-12-2019

IN MEMORIAM. Jānis Stradiņš (10.12.1933.–29.11.2019.)

29-11-2019

Latvijas Zinātņu akadēmija dziļās skumjās paziņo, ka šodien, 2019. gada 29. novembrī, mūžībā devies Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis, LZA prezidents (1998.- 2004.), LZA Senāta priekšsēdētājs, Dr.habil.chem., Dr.h.c.hist., profesors Jānis Stradiņš.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei, kolēģiem un visai zinātnes saimei Latvijā un ārvalstīs!


Skaudri apzināties, ka miris mūsu inteliģences dvēsele - akadēmiķis Jānis Stradiņš, bet varam būt patiesi lepni, ka latviešiem bija, ir un vienmēr paliks piemiņā tāda izcila personība kā viņš. Latvijas sabiedrībai akadēmiķis Jānis Stradiņš bija unikāls gan kā zinātnieks, gan kā Trešās Atmodas jundītājs sabiedrības apziņā, kura devumu vērtēs nākamās paaudzes. Nav tādu izcilību raksturojošu epitetu, kas neiederētos blakus Jāņa Stradiņa vārdam, un kas raksturo viņu kā zinātnieku, zinātnes un kultūras vēsturnieku un organizatoru, rakstnieku, atmodas veicinātāju, sirsnīgu kolēģi un gādīgu ģimenes cilvēku.

Jānis Stradiņš bija apveltīts ar visā Stradiņu dzimtā atzītajām vērtībām - teicamu izglītību, kultūru, dziļu cilvēciskumu un nenogurstošām darba spējām. Uz savu darbību zinātņu kultūras vēstures pētniecībā Jānis Stradiņš nopietni atskatījās jau 2017. gadā. Tikai pētniecības tēmu virsraksti vien liecina par viņa aptvertā lauka bezgalīgo plašumu un dziļumu: ķīmijas vēsture un baltvāciešu devums zinātnē, Jelgavas kā 18. un 19. gadsimtu mijas zinātnes centrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Politehniskā institūta vēsture, Latvijas vēstures pētniecības metodoloģijas vispārējie principi, Latvijas pētniecisko institūtu tradīcijas, etīdes par Baltijas farmācijas vēsturi, profesora Paula Stradiņa arhīva saturs, latviešu zinātnieku izcilākie sasniegumi un Baltijas zinātnes starptautiskie kontakti, Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas darbība, Latvijas zinātnisko institūciju un augstskolu vēsture pēc 1991. gada, Rīgas problēma Latvijas vēsturē, reģionālie, konkrēti Sēlijas novada pētījumi, letonistika un daudzas citas tēmas, kuru iestrādes ir rosinājušas citus Latvijas un Baltijas valstu pētniekus sekot Jāņa Stradiņa pēdās.

Pēdējā atjaunošana 13-12-2019
Lasīt tālāk...

“Latvijā zinātne ir izcila, bet lielā mērā paliek uz papīra”. Intervija ar LZA prezidentu Ojāru Spārīti

29-11-2019

"Mūsu zinātnieku starptautiski atzītā "varēšana" ir gan pamanāma, gan novērtēta. Šogad Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa ir piešķirta diviem akadēmiķiem. Viens no viņiem ir Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, habilitētais fizikas doktors Linards Skuja, kuram medaļu piešķiram par starptautiski nozīmīgiem atklājumiem fotonikā un optisko stiklu fizikālo īpašību izpētē. Savukārt Latvijas Koksnes ķīmijas institūta Zinātniskās padomes vadītājs Bruno Andersons ir ne tikai vadošais pētnieks koksnes aizsardzības un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jautājumos, bet arī bioekonomikas kā prioritāras Latvijas viedās specializācijas jomas attīstītājs virknē saistītu zinātnes nozaru. Valsts dibināšanas gadadienā Rīgas dome piešķīra Rīgas balvu citam Cietvielu fizikas institūta vadošajam pētniekam Jurim Purānam, kura starptautisko pētījumu ģeogrāfija sinhrotronu starojuma izmanojumos fizikā, ķīmijā un bioloģijā padara viņu par gaidītu partneri gan Francijas, Itālijas, Vācijas un Krievijas laboratorijās, gan par atzītu lektoru Marseļas, Parīzes un Trento universitātēs. No šiem piemēriem kļūst jūtams, cik daudz mūsu zinātnieki strādā ārējam "zinātnes tirgum"." (NRA, 29.11.2019.)

Pilnu intervijas tekstu lasiet šeit.


Latvijas reģionos veidos inovācijas centrus izglītībai STEM jomās

26-11-2019

Cēsu, Daugavpils, Liepājas un Ventspils pašvaldības sadarbībā ar Norvēģijas zinātnes centriem un Latvijas augstskolām un pētniecības organizācijām veidos inovācijas centrus, kuru uzdevums būs veicināt skolēnu karjeras izvēli un zināšanu attīstību STEM (Science, Tehnology, Engineering and Mathematics - zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) jomās, izstrādājot un īstenojot jaunas interešu izglītības programmas skolēniem, studentiem un skolotājiem.

Lasīt tālāk...
<< Pirmā < Iepriekšējais. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Nākamais. > Pēdējā >>
Rezultāti 37 - 45 no 571
Powered by Elxis - Open Source CMS