Valsts pētījumu programma “COVID-19 seku mazināšanai”
Valsts pētījumu programmas “COVID-19 seku mazināšanai” virsmērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi. Programmas mērķi ir izstrādāt zinātniskas prognozes par turpmākās rīcības scenārijiem Latvijā 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tai skaitā jaunu saslimšanas uzliesmojumu pārvarēšanai, īstenojot pētījumus trijās tematiskajās jomās:
- veselības aprūpe un sabiedrības veselība, tostarp jaunas metodes Covid-19 ārstēšanai un diagnostikai, jauni ārstniecības līdzekļi, to faktoru izpēte, kas nosaka un ietekmē uzņēmību pret infekciju un slimības uzliesmojumus, slimības diagnostiku, norisi un terapiju, pēcinfekcijas sekas, vīrusa klātbūtni ārējā vidē un skartajā mājsaimniecībā esošajos istabas dzīvniekos, kā arī klīniskie, epidemioloģiskie un sabiedrības veselības pētījumi;
- inženiertehniskie risinājumi, tostarp cilvēka drošības palielināšanai, infekcijas slimības ātrai noteikšanai, individuālo aizsardzības līdzekļu izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, attālināto pakalpojumu nodrošināšanai nozarēs un IKT izmantošanai izglītības procesā;
- tautsaimniecība un sabiedrības labklājība, tostarp ekonomikas noturība pret epidēmijām un pandēmijām un pēckrīzes attīstības iespējas, sabiedrības uzvedības modeļi un psiholoģiskā noturība krīzes apstākļos, kā arī izglītības nozares un vērtību transformācija.
Programmas īstenošanai piešķirtais finansējums ir 5,0 milj. EUR, programmas īstenošanas termiņš - 2020. gads. Programmas ietvaros tiek īstenoti 10 projekti.
Latvijas Zinātnes padome valsts pētījumu programmas ietvaros finansē Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektu “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)". Projekta vadītāja ir LU profesore Inna Šteinbuka.
“Apzināmies, cik pašlaik ir vitāli svarīgi apvienot pētnieku analītiskos secinājumus ar valsts, pašvaldību un NVO praktisko pieredzi, lai Latvijas tautsaimniecība ne tikai saglabātu nākotnes attīstības potenciālu, bet arī rastu atbilstošus un efektīvus valsts ekonomikas izrāviena rīkus. Plānojam pabeigt projektu pirms Ziemassvētkiem, tāpēc sākam strādāt jau pirms projekta apstiprināšanas,” uzsver prof. Inna Šteinbuka.
Projekta izstrādē tiks iesaistīta starpdisciplināra pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņu universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.
Projekta mērķis ir sniegt visaptverošu un daudznozaru COVID-19 pandēmijas ietekmes novērtējumu uz Latvijas ekonomiku un sagatavot zinātniski pamatotus un inovatīvus starpdisciplināra rakstura rīcībpolitikas ieteikumus sekmīgākai pandēmijas radīto izaicinājumu pārvarēšanai attiecībā uz ilgtspējīgu un iekļaujošu Latvijas ekonomikas attīstību. Padziļināti tiks analizēta produktivitāte kā izaugsmes veicināšanas faktors, kritiskākas eksporta nozares, pārtikas piegāžu ķēžu pārstrukturēšana, komercbanku sistēmas efektivitāte un infrastruktūras modernizācija. Analīze un scenāriju izstrāde tiks veikta, ņemot vērā mikroekonomisko (uzņēmumu) un makroekonomisko (valsts) līmeni, kā arī reģionālos, socioloģiskos un tiesiskos aspektus. Tiks izsekoti procesi, kuriem ir potenciāls izraisīt strukturālas un institucionālas pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā. Tiks novērtēti arī starptautiskās politiskās norises, kas potenciāli ietekmēs starptautisko tirdzniecību, investīcijas un darbaspēka plūsmu.
Projekta noslēgumā tiks publicēts objektīvs esošās politikas novērtējums pandēmijas radīto zaudējumu mazināšanai, izstrādāti Latvijas ekonomiskās attīstības nākotnes scenāriji, ņemot vērā sociālo, fiskālo un reģionālo faktoru dinamiku, kā arī starptautiskās politikas tendences. Projekta īstenotāji iesniegs valdībai zinātniski pamatotus un piemērojamus politikas ieteikumus.
Projekta mājaslapa.
Informācija
Liene Bērziņa,
sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte
Mob. tālr.: +371 29838689
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Tapusi monogrāfija par Latvijas tautsaimniecību pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējām (03.08.2021.)
9. augustā Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā notiks monogrāfijas “Latvijas tautsaimniecība pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējas” atklāšanas svētki, kuros piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, LU rektors Indriķis Muižnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un monogrāfijas zinātniskā redaktore un projekta vadītāja prof. Inna Šteinbuka.
Valsts prezidents Egils Levits:“COVID-19 krīze spilgtāk nekā jebkad ir parādījusi to, ka jautājumiem jābūt zinātniski izpētītiem, pirms tiek pieņemti politiski lēmumi, kā arī to, cik grūti ir pieņemt lēmumus, ja par kādu no jomām iztrūkst datu un nav uzkrātas zināšanas.Monogrāfijas tapšanā ir ieguldīts liels un apjomīgs darbs. Ir sasniegti labi rezultāti, kurus var izmantot, lai veidotu labāku pārvaldību, uzlabotu ekonomikas efektivitāti un starptautisko konkurētspēju.”
“Monogrāfija ir tapusi laikā, kad Covid-19 izraisītā krīze ir satricinājusi ne tikai cilvēku dzīvi, bet arī ekonomiku. Lai uzturētu “Covid-slimu” ekonomiku pie dzīvības, tāpat kā smagi slimiem pacientiem, arī vairāku ekonomikas sektoru glābšanai tika pielietota “mākslīgā koma”, kad valsts atbalsts ir vienīgais veids, lai novērstu masveida uzņēmumu bankrotu un mazinātu bezdarbu. Latvijas zinātnieki ir aktīvi iesaistījušies ekonomikas diagnostikā un izstrādājuši vairākas ekonomikas atveseļošanas receptes,”uzsver monogrāfijas zinātniskā redaktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle prof. Inna Šteinbuka.
“Ar krīzes pārvarēšanu saistītos finanšu atbalsta mehānismus ir jāuztver arī kā unikālu iespēju veikt apsteidzošas reformas dažādās jomās. Šīs reformas ir nepieciešams priekšnosacījums, lai Eiropas Savienība un arī Latvija veiksmīgi spētu iekļauties pasaulē notiekošajos zaļās un digitālās transformācijas procesos, kuri noteiks 21. gadsimta politisko, ekonomisko un sociālo modeli,” uzsver Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un monogrāfijas līdzautors Valdis Dombrovskis.
Monogrāfijā ir analizētas pandēmijas krīzes ekonomiskās sekas Latvijā, novērtēta valsts atbalsta efektivitāte, pierādīta inovāciju un digitālās transformācijas vitālā nepieciešamība un meklēti veidi, kā veicināt tautsaimniecības izrāvienu pēc krīzes un kādām strukturālajām izmaiņām ir jānotiek tautsaimniecībā.
Monogrāfijas autori ir pētnieku komanda no LU, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.
Monogrāfija ir tapusi valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projektā VPP-COVID-2020/1-0010 “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”. Pētniecības projektā kopā strādāja 80 ekonomisti, juristi, politologi un sociologi, tai skaitā 19 doktoranti. Pētījuma laikā izdevās apvienot pētnieku zinātnisko ekspertīzi ar valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju praktisko pieredzi, lai atrastu adekvātus ekonomikas izrāviena rīkus.
Politikas veidotāji ar pētniekiem apspriež, kādas “zāles” Covid-19 krīzē vajadzīgas Latvijas ekonomikai (09.03.2021.)
Latvijas Universitātes vadītā pētniecības projekta “reCOVery-LV” pētnieku komandas organizētajā tiešsaistes publiskajā diskusijā “COVID-19: zāles ekonomikas ārstēšanai un hroniskās slimības riski” jebkurš interesents varēja iepazīties ar 80 pētnieku izstrādātajiem ieteikumiem Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Diskusijas notika četrās paneļdiskusijās ieskicējot pētījuma rezultātus un sagatavotos ieteikumus politikas veidotājiem.
Publisko diskusiju atklāja Latvijas valsts prezidents Egils Levits uzsverot, ka Covid-19 krīze spilgtāk nekā jebkad ir parādījusi to, ka jautājumiem jābūt zinātniski izpētītiem, pirms par tiem tiek pieņemti politiski lēmumi, kā arī to, cik grūti ir pieņemt lēmumus, ja par kādu no jomām iztrūkst datu un nav uzkrātas zināšanas. Valsts prezidents savā uzrunāt atsaucās uz projekta reCOVery-LV “Latvijas produktivitātes ziņojuma – 2020” secinājumiem par tautsaimniecības produktivitātes, konkurētspējas, kā arī attīstības, pētniecības un inovāciju veicināšanas nepieciešamību.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atklāšanas uzrunā uzsvēra, ka ir jāmaina Latvijas ekonomikas izaugsmes modelis, atstājot pagātnē tēzi par Latviju kā tiltu starp Rietumiem un Austrumiem. Mārtiņš Kazāks arī atgādināja, ka atbalsts ekonomikai un iedzīvotājiem ir nepieciešams, taču ļoti straujais budžeta tēriņu kāpums pēdējā mēneša laikā rada bažas par to, kādas būs fiskālās ilgtspējas sekas, ja šāds valsts atbalsta pieauguma temps turpināsies, cik mērķtiecīgs būs atbalsts un ar kādu valdības parādu iziesim no krīzes.
Diskusija notika četrās paneļdiskusijās atbilstoši pētniecības projekta tematiskajiem blokiem:
Diskusijas moderators: Kārlis Bukovskis, Latvijas ārpolitikas institūta direktora vietnieks
Dalībnieki: Prof.Inna Šteinbuka, LU Produktivitātes zinātniskā institūta direktore, Prof.Andris Sprūds, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes dekāns, Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors, Aldis Austers, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Eiropas politikas pētījuma institūta pētnieks.
Diskusijas moderators: Prof. Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, Latvijas produktivitātes padomes priekšsēdētājs
Dalībnieki: Arvils Ašeradens Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, Raimonds Aleksejenko Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Mārtiņš Āboliņš Bankas "Citadele" ekonomists.
Diskusijas moderatore: Prof. Inna Šteinbuka, LU Produktivitātes zinātniskā institūta direktore
Dalībnieki: Prof. Gundars Bērziņš, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, dekāns, Latvijas produktivitātes padomes priekšsēdētājs, Prof. Andra Zvirbule Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte dekāne, Prof. Irina Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, Oļegs Krasnopjorovs LU Produktivitātes zinātniskā institūta direktores vietnieks.
Diskusijas moderatore: Vineta Kleinberga, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes pētniece
Dalībnieki: Prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Ekonomikas nodaļas vadītājs, Edvīns Danovskis, Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes docents, Līga Menģelsone, Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore, Asoc. prof. Irēna Kucina Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja.
Pētījums tiek īstenots valsts pētījumu programmas (VPP) projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” (VPP-COVID-2020/1-0010) ietvaros. Projekta izstrādē ir iesaistīta starpdisciplināra pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņu universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.
Pilns ieraksts LU youtube kanālā pieejams šeit.
LU 79. starptautiskā zinātniskā konference (04.03.2021.)
Sesijas vadītāja Inna Šteinbuka
2021.gada 4.marts 10.00 – 13.00
- Gundars Bērziņš. Uzņēmumu atbalsta dimensijas Covid-19 pandēmijas apstākļos
- Aldis Austers. Tautsaimniecības atbalsta instrumenti sabiedrības vērtējumā.
- Vineta Kleinberga. Starptautiskās attīstības scenāriji un Latvijas iespējas.
- Edvīns Danovskis. Digitālo tehnoloģiju izmantošana valsts pārvaldē pēcpandēmijas apstākļos.
- Jānis Priede. Eiropas izaicinājumi produktivitātes celšanai COVID-19 apstākļos.
- Oļegs Baranovs. Latvijas produktivitātes attīstības tendences, izaicinājumi un iespējas.
- Oļegs Krasnopjorovs. Valsts atbalsta kritēriji uzņēmumiem no produktivitātes veicināšanas aspekta. (Criteria for companies to receive state support: productivity enhancement point of view).
- J. Bistrova, Natalja Lāce. Uzņēmumu krīzes noturība un konkurētspēja.
-
Baiba Rivža, M Krūzmētra, A. Zvirbule. Aktīva rīcība – ceļš uz tautsaimniecības sistēmas saturiskās un lokālā struktūras pārmaiņām.
-
Olga Bogdanova. Infrastruktūra kā tautsaimniecības strukturālās transformācijas stūrakmens.
-
Irina Pilvere. Vietējās pārtikas ķēdes krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā.
-
Ina Gudele, Ieva Brence. Digitalizācija un tās izaicinājumi papīra aprites samazināšanā.
-
Inese Āboliņa. Digitālā transformācija aviācijas nozarē: Covid-19 laikā iegūtas mācības, lai modernizētu un automatizētu procesus starptautiskajā lidostā Rīga.
LZA un LLU projekta “reCOVery” uzdevumu izpildē
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) kā Latvijas Universitātes (LU) sadarbības partneri valsts pētījumu programmas (VPP) “Covid-19 krīzes mazināšanai” projektā “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītās krīzes – reCOVery-LV” aktīvi prezentē un apspriež rezultātus gala secinājumu un rekomendāciju veidošanai.
2021. gada janvārī un februārī LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas (LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidija sēdēs ir uzklausīti un apspriesti darba pakešu vadītāju profesoru Irinas Pilveres (pētniecības joma: vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā) un Baibas Rivžas (strukturālās izmaiņas valsts ekonomikā) ziņojumi par projekta “reCOVery” uzdevumu izpildi. Savukārt LU 79. starptautiskajā zinātniskajā konferencē projektam “reCOVery-LV” ir veltīta īpaša sesija 2021. gada 4. martā.
Pandēmijas dēļ arī pētniecībai sarežģītajos apstākļos ir gūti projekta galvenajam uzdevumam – paaugstināt tautsaimniecības noturību pret krīzes radītiem satricinājumiem – atbilstīgi secinājumi un ieteikumi: gan par pozitīvajām tendencēm, gan par nepieciešamajiem uzlabojumiem un proaktīvās reaģēšanas spējām nākotnē.
Attiecībā uz strukturālām izmaiņām valsts ekonomikā, tās pētot saturiski, organizatoriski un telpiski, projektā akcentēta: elektroniskā komercija (normatīvie akti atbalsta digitālās transformāciju procesus Latvijā un ir attīstīta maģistrālā piekļuves tīklu sistēma, bet pastāv atpalicība digitālo pakalpojumu izmantošanā); papīra aprites samazināšana (blokķēdes tehnoloģijas pieļauj viedus risinājumus transakciju veikšanai – tālrunis aizstāj kases aparātu; jāizstrādā mehānisms papīra aprites digitalizācijai, atvieglojot kontroli un informācijas iegūšanu); uzņēmējdarbība, īpaši mazā un vidējā (MVU), tendence – “lauki ienāk pilsētā un pilsēta ienāk laukos”. Ir apzinātas un apkopotas Covid-19 ietekmē notikušās uzņēmējdarbības satura un struktūras pozitīvās izmaiņas, ko ir sekmējušas uzņēmumu operatīvas rīcības, kā arī pēcpandēmijas gaidas – no izmaksu samazināšanas un produktivitātes celšanas līdz uzņēmumu pārlēkšanai nākamajā dzīves cikla stadijā vai arī darbības izbeigšanas.
Pētījumos par vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšanu un noturības stiprināšanu krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā noskaidroti sarežģījumi, ko pandēmija gan tieši izraisa, gan tikai uzrāda pārtikas ķēdēs, izveidota plaša nozares kopaina ar tajā esošo posmu un dalībnieku (ražotāji, pārstrādātāji, piegādātāji, patērētāji) savstarpējās mijiedarbes procesiem, sistematizētas prāvās attīstības rezerves ar konkrētiem ieteikumiem (no īstermiņa, uz šauru segmentu orientētu līdz tautsaimniecības mērogam) to izmantošanai. Svarīgi, ka ir veikta katra Latvijas pārtikas sektora – laukaugu, dārzeņu, augļu un ogu, piena, gaļas, zivju u. c. – analīze, to izvērtējot pēc daudzveidīgiem riskiem (vadības, personāla, ražošanas, pārstrādes, realizācijas u. c.), un piedāvājot risku vadības pasākumus. Ļoti nozīmīgs projektā ir ar skolēnu ēdināšanu un pārtikas paku komplektēšanu saistītais piedāvājums – četru nedēļu pārtikas groza modelis uzturvērtībās sabalansētam pilnvērtīgam uzturam no galvenokārt vietējiem produktiem. Viens no ieteikumiem stratēģiski un vitāli nozīmīgā pārtikas nodrošinājuma stabilitātei ir veidot īsākas un pašpietiekamas pārtikas ķēdes. Īpaši krīzes laikā svarīgs ir pašnodrošinājums.
Informācija Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte>Pētniecība>reCOVery-LV
Saites:
Twitter: https://twitter.com/LUBVEF/status/1354721916297351169
Youtube: https://www.youtube.com/watch?v=0upkvh8fcjI
Failiem.lv: https://failiem.lv/u/xf3zt9j37
Apkopojums par VPP “COVID19 seku mazināšanai” 6.9.projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars tautsaimniecības potenciāla saglabāšanaiun konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes" pētījumu rezultātiem
WP4: Strukturālas izmaiņas ekonomikā – vadītāja prof. Baiba Rivža
WP4.1., 4.4. un 4.5. 2020. gadā izvērsusies Covid-19 pandēmija, protams, atstāj ietekmi ne tikai uz sabiedrības kā sistēmas veselību, bet arī uz tautsaimniecību kā sabiedrības labklājībai nozīmīgu darbības sfēru. Viens no būtiskākajiem izmaiņu rādītājiem ir nodarbināto skaita izmaiņas. To izvērsti izmanto arī European innovation scoreboard apēķinos (EC, 2020). Izmantojot jau aprēķinātos datus par nodarbinātību valsts tautsaimniecības sistēmas pamatsegmentos 2020. gada 3. ceturkšņa nogalē veidojas sekojošs redzējums uz izmaiņām, kas notikušas Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultātā. Ir segmenti, kuros neskatoties uz visu sarežģīto situāciju, ir konstatējams nodarbināto skaita pieaugums, maksimumu sasniedzot Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (B – 135.0%). Tai pašā laikā izdalās arī tautsaimniecības segmenti ar maksimālo nodarbināto skaita samazinājumu, kur lielākos zaudējumus cieš Māksla, izklaide un atpūta (R – 93.0%) segments un vēl jo vairāk Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I – 86.6%) segments. Ja iegūto datu analīzei kā kritēriju izmanto nodarbināto skaita samazinājumu katrā tautsaimniecības sistēmas segmentā salīdzinājumā ar vidējo rādītāju sistēmai kopumā, tad veidojas trīs izmaiņu variācijas. Pirmā – nodarbināto skaits 2020. gada 3. ceturkšņa beigās pārsniedz nodarbināto skaitu 2019. gada 4. ceturkšņa beigās, ko pieņem par 100.0% šai segmentā. Otra – nodarbināto skaita samazinājums ir minimāls, t.i., mazāks nekā vidējais samazinājums. Trešā – nodarbināto skaita samazinājums ir lielāks par vidējo un atsedz no pandēmijas ietekmes visvairāk cietušos tautsaimniecības sistēmas segmentus (skat. Table 2).
Valsts tautsaimniecības pamatsegmentu strukturālās izmaiņas līdz 2020. gada 3. ceturkšņa beigām
2019. g. 4. ceturksnī –100.0%, bet 2020. g. 3.ceturksnī – 98.6% |
|||
Nr. |
Izdalītās grupas |
Segmentu skaits |
Grupā ietilpstošo segmentu uzskaitījums |
1. |
Nodarbināto skaits pieaudzis virs 100.0% |
Septiņi segmenti |
A-107.2%, B-135.0%, F-100.8%, J-100.3%, O-101.2%, P-100.7%, Q-102.8% |
2. |
Samazinājums minimāls – mazāks par vidējo |
Viens segments |
C-99.2% |
3. |
Samazinājums augstāks par vidējo |
Vienpadsmit segmenti |
D-94.9%, E-97.3%, G-98.0%, H-93.0%, I-86.6%, K-96.5%, L-97.9%, M-94.9%, N-96.5%, R-93.0%, S-94.6% |
Avots: autoru aprēķini pēc CSP datiem JVS014c. Aizņemtās darbvietas reģionos pa darbības veidiem ceturkšņa beigās.
WP 4.2. un 4.6. Veicot starptautiskās un nacionālās pieredzes analīzi par uzņēmējdarbībā pielietotajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, attālinātā darba izpēti Covid-19 pandēmijas laikā un izstrādājot ieteikumus digitalizācijas veicināšanai un papīra apjoma samazināšanai noskaidrots:
IKT speciālistu skaits ir stabils, taču joprojām tas ir mazāks par ES vidējo; tikai nedaudz vairāk nekā puse interneta lietotāju (53%) iepirkušies tiešsaistē. Uzņēmumu īpatsvars, kas iegādājas vismaz vienu no tādiem pakalpojumiem kā mākoņdatošana, datu bāzu mitināšana, grāmatvedības lietotnes utt., ir tikai 11%. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem uzņēmumi, kas izmanto digitālo tehnoloģiju iespējas, paaugstina savu produktivitāti par 1 procentpunktu, sasniedzot 10%; Latvijā rādītājs “Pārdošana tiešsaistē pāri robežām (MVU, %)” uz pārējo Baltijas valstu fona ir ļoti zems – tas nedaudz pieauga no 4% 2017. gadā līdz 5% 2019. gadā. Tāpat salīdzinoši maz uzņēmumu nodarbojas ar pārdošanu tiešsaistē pāri robežām (5%). Augstās piegādes izmaksas ir galvenais šķērslis, ar ko nākas saskarties uzņēmumiem, kuri vēlas tiešsaistē pārdot preces klientiem citās ES valstīs.
Attālinātā darba detalizētai izpētei tika veikta aptauja, kuras mērķis bija izzināt respondentu pieredzi un viedokli par attālināto darbu. Kopumā iedzīvotāji aptaujā pozitīvi vērtējuši attālināto darbu, kā arī atzinuši, ka pēc Covid-19 beigām vēlētos turpināt strādāt 1-2 dienas attālināti. Tajā pašā laikā attālinātā darba nodrošināšanai nepieciešams vērst uzmanību uz ergonomiskas darba vietas iekārtošanu mājās (tajā skaitā normatīvajā regulējumā paredzot kompensāciju nodrošināšanu darbiniekiem šādas darba vietas iekārtošanai, kā arī nepieciešamo izdevumu, piemēram, interneta pieslēguma segšanai), atbalsta mehānismus darba pienākumu izpratnes nodrošināšanai un darbinieku motivācijas veicināšanai, ņemot vērā ierobežotas komunikācijas iespējas, kā arī darba un privātās dzīves harmonizēšanu. 21% respondentu piekrita vai drīzāk piekrita apgalvojumam, ka attālinātā darba rezultātā viņiem samazinājās izlietotā papīra apjoms.( Ziņojums EM).
Ir veikta arī analīze par mūžizglītībai piemērotākajiem digitālajiem rīkiem, veidiem un platformām un izveidots šo rīku saraksts. Ir izstrādāts ziņojums par valsts iestāžu darbinieku prasmēm un kompetencēm, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai digitālajā vidē.
WP 4.3. Pētījumu ietvaros tika apstiprināts, ka Latvijas banku sektors būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm jau kopš 2008.-2009. gada krīzes, kā arī Covid-19 pandēmijas pirmais vilnis visnegatīvāk turpināja atsaukties un pieejamo finansējumu uzņēmumiem. Pētījumu rezultātā tika izstrādāti priekšlikumi un ieteikumi FKTK un atbildīgajām ministrijām.
Visa WP4 uzdevumu pētījuma rezultātā sagatavotas zinātniskās publikācijas, kas pieņemtas publicēšanai Web of Science indeksētos izdevumos.