Dr.phys. Līga Grīnberga: "Šobrīd, esmu pamanījusi tendenci, ka daļa jaunās paaudzes vienā darbā neturas ilgāk par pāris gadiem. Iespējams, ka tagad jaunie studenti tādi būs – divos gados iegūs maģistru fizikā, pēc tam ķīmijā vai bioloģijā, un pēc tam sāks studēt folkloristos. Tādā situācijā, lai vispār notiktu noteikta virziena pētniecība un investīcija konkrētā studentā, mums jāspēj šo potenciālo studentu ar kaut ko ieinteresēt, lai būtu ko piedāvāt, jo zinātnieku mums ir pavisam maz. Kā jau minēju – jauniešu fizikā trūkst. Tagad teju jebkurš, kas nāk mācīties vai strādāt, ir jāgrābj ciet! Taču pastāv arī robeža, jāsaprot, vai šis cilvēks būs darītājs vai nebūs."
Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 7 (645), 2024. gada 29. jūlijs (PDF).
Kurp ej, student?
Līgas Grīnbergas viedokļraksts
Mūsdienu straujās tehnoloģiskās attīstības laikmetā, kur zinātne un tehnoloģijas ir galvenie virzītājspēki, ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka nākotnes paaudzes ir labi sagatavotas un motivētas kļūt par nākamajiem zinātniekiem, inženieriem un inovatoriem.
2023./2024. akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās kopējais studējošo skaits sasniedza zemāko līmeni pēdējo 20 gadu laikā. Tomēr tieši šajā akadēmiskajā gadā ir uzņemti par 9,3 % studentu vairāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā, un tas ir pēdējās desmitgades lielākais pieaugums1. Sākotnēji priecē fakts, ka lielākais studentu skaita pieaugums ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (par 20,1 %) un izglītības (par 17,9 %) programmās.
Tomēr ieskatoties tuvāk (lai gan ir mainījušies Izglītības programmu grupu kodi un nosaukumi, tāpēc konkrētajā laika posmā grūti izdalīt tikai fiziku), statistikas dati2 apliecina to, kas tāpat sajūtams “gaiteņos” – Latvijā ir kritums to studentu skaitā, kas izvēlas studēt tieši fiziku. Jau labu laiku šī tendence ir raisījusi bažas par nākotnes perspektīvām zinātnes un tehnoloģiju jomā valstī. Īpaši uzņēmēji, kuriem nepieciešams vieds darbaspēks, jau sen signalizē par šo problēmu, norādot, ka trūkst ne tikai fiziķu, bet arī inženieru un materiālzinātnieku.
Skaidri saprotams, ka laiks ir būtisks faktors, ja vēlamies saglabāt Latviju kā konkurētspējīgu valsti zinātnes un tehnoloģiju jomā. Jau daudzkārt dzirdēts, ka bija jārīkojas jau vakar, lai mainītu šo lejupejošo tendenci. Tomēr statistikas tabula rāda, ka 2023. gadā uzņemti par 6 fizikas studentiem vairāk nekā iepriekšējā studiju gadā.
Lai gan Mārīte Seile, bijusī Izglītības un zinātnes ministre, žurnālam “Ir” apgalvo, ka izpratne par STEM nozīmību Latvijā ir, ar tās īstenošanu sokas sarežģītāk. Trūkst skolotāju, trūkst degsmes un trūkst izcilības3. Es gribētu piekrist uzskatam, ka skolotājs ir tā liesma, kas aizdedz skolēna svecīti, bet vecākiem šī liesmiņa ir jāsargā, nevis jānopūš. Šobrīd gan esmu pamanījusi tendenci, ka par skolēna zināšanām un prasmēm par atbildīgajiem tiek saukti tieši vecāki.
Priecē “Iespējamās misijas” aktivitātes, sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, IZM un “Enefit”, bet žēl, ka mana Alma Mater – Latvijas Universitāte, kurā sagatavo gan pedagogus, gan fiziķus un matemātiķus, – vairs nav iesaistīta šajā programmā. IZM ir spērusi vēl papildu soli – stipendijas izmaksās arī nepilna laika izglītības studiju programmās studējošajiem4. RTU nodibinājusi ļoti sekmīgu un reitingu augšgalā esošu spinofu – RTU Inženierzinātņu vidusskolu. LU organizē Jauno Fiziķu skolas nodarbības, LU Cietvielu fizikas institūts Saules Kausu, zinātniskās institūcijas piedalās Zinātnieku nakts pasākumos, Fizikas festivālā un citos zinātni popularizējošos pasākumos. Ir skolēnu zinātniskās konferences, “Elektrum” Fiz-Mix, kā arī citi pasākumi un centieni.
Lai gan STEM zinātņu mācību kvalitāte Latvijas skolās ir neviendabīga, LU Fizikas nodaļas pētījumā redzams, ka, ja arī centralizētajā eksāmenā neesi bijis izcils, nākot studēt, nepieciešamās fizikas zināšanas iespējams iemācīties – ja vien ir vēlme5. Ļoti iespējams, ka visas šīs aktivitātes beidzot piesaistījušas vairāk studēt gribošo tieši dabas un inženierzinātņu jomām, ko uzrādīja 2023./2024. gada statistika. Cerams, ka tendence saglabāsies arī šogad. Tomēr eksperimenta tīrības labad būtu interesanti uzzināt, cik ilgs laiks pagājis, pastiprināti pievēršot skolēnu uzmanību STEM, un cik pasākumu ir optimums, jo daži no pasākumiem norisinās jau vairāk nekā viena skolnieku paaudze!
Fizika kā tradicionāls un fundamentāls zinātnes virziens vēsturiski bijusi atsevišķa disciplīna, kas koncentrējusies uz dabas pamatprincipu izpēti – no klasiskās mehānikas līdz kvantu fizikai un astrofizikai. Fizika tika mācīta kā neatkarīgs priekšmets ar stingri noteiktiem teorētiskiem un praktiskiem elementiem. Studijas beidzot, studenti kļuva par specifiskas jomas, piemēram, cietvielu fizikas, teorētiskās fizikas vai astrofizikas, speciālistiem.
Šobrīd fizika bieži tiek integrēta citās programmās, piemēram, materiālzinātnē, biofizikā, nanotehnoloģijās vai inženierzinātnēs, un paldies visiem viedajiem, kas to veicinājuši arī Latvijas augstākajā izglītībā. Ir RTU un RSU apvienotā studiju programma “Medicīnas inženierija un fizika”, LU un Daugavpils Universitātes programma “Fizika”, RTU un LU programmas “Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas” un “Biotehnoloģija un bioinženierija”, domājams, ka arī citas.
Iepriekš bija svarīgi, ka saproti teorētisko pamatu, taču šobrīd aktuāls ir praktiskais pielietojums un problēmu risināšana, mudinot ieviest arī integrētāku pieeju skolā, kur skaidro, ka fizika darbojas kā pamats dažādiem pielietojumiem un atklājumiem citās disciplīnās. Lai gan var šķist, ka fizika izšķīst citos priekšmetos, šī integrācija varētu būt izdevīga, ja tiek veikta pareizi, palīdzot skolēniem un studentiem redzēt, kā fizika tiek pielietota dažādās reālās dzīves situācijās. Svarīgi ir nodrošināt, ka fizika paliek par pamatu un tiek uzturēta pietiekoša izglītības kvalitāte, kas nepieciešama, lai sagatavotu nākamās paaudzes starpnozaru speciālistus, kas ir darba tirgus īstā vērtība.
Gribētu pieminēt man tuvo pētījumu tematiku – ūdeņraža enerģētiku. Laikā, kad sāku pētīt iespējas uzglabāt ūdeņradi, gandrīz visi, sākot ar kolēģiem un beidzot ar uzņēmējiem, bija ļoti skeptiski, ka ūdeņradis būs viens no tiem, kas glābs mūs no fosilo kurināmo enerģētiskās atkarības un vides piesārņojuma. Šobrīd, lai kā gribētos pateikt “es taču teicu”, tā ir realitāte. Bet! Kur ir ūdeņraža nozares speciālisti? Latvijā to ir maza, maza saujiņa, kuri pārsvarā nodarbojas ar pētniecību, papildus apmācot tos dažus studentus, kas izstrādā savus kvalifikācijas darbus ļoti šaurā tematā. Protams, teorētisko pamatu varētu ielikt jebkurš fizikas, materiālzinātnes, ķīmijas pasniedzējs, ja sagatavotos, jo ūdeņradis arī ir starpnozaru “objekts”. Ūdeņradis – ķīmiska viela, ar savām fizikālajām īpašībām, kas labvēlīgi vai nelabvēlīgi mijiedarbojas ar materiāliem, un, nepareizi izmantots, var būt ļoti kaitīgs gan videi, gan veselībai. Lai saprastu, kā izdevīgi izmantot, vajadzīgs gan enerģētiķis, gan inženieris, gan drošības speciālists. Un šobrīd – arī likumu veidotāji, apdrošināšanas speciālisti, stratēģi, starptautiskie un starpvalstu sarunu vedēji un sadarbības veicinātāji. Tā teikt – pilns komplekts visu nozaru speciālistu.
No valdības puses ir diezgan liels klusums. Tomēr, paskatoties uz uzņēmumu pusi, nemaz tik kluss nav. AS “Latvenergo” plāno īstenot ūdeņraža iegūšanas un izmantošanas pilotprojektu, kas ietver metāna un ūdeņraža sajaukšanas tehnoloģijas, ūdeņraža elektrolīzera uzstādīšanu un ūdeņraža pārdošanu citām nozarēm, piemēram, sabiedriskajam transportam6, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte piedalās starptautiskā projektā “BSR HyAirport”, kas vērsts uz ūdeņraža izmantošanu aviācijā un lidostu infrastruktūras sagatavošanu ūdeņraža uzglabāšanai un piegādei7, lidosta “Rīga” iesaistās vērienīgā ūdeņraža testēšanas projektā8, Latvija ir pārrobežu ūdeņraža ielejas projektā “BalticSeaH2”. Liepāja sola līdz 2029. gadam savā ostā uzbūvēt ūdeņraža ražotni9, un noteikti ir vēl! Tātad – ļoti daudz projektu, bet jautājums – vai tas viss arī beigsies kā projekti? Kā ūdeņraža trolejbusu “sāga” Rīgā, radot negatīvu pieskaņu vārdam ūdeņradis, bet kāpēc tā? Iespējams, trūka sapratnes, vēlmes un vīzijas, lai Latvija būtu eksperts un, piemēram, Baltijas (viens no Eiropas) testa centrs un speciālistu apmācītājs ūdeņraža uzpildes staciju jautājumā. Ļoti trūkst informācijas – kas tad bija/ir par vainu tiem nekvalitatīvajiem trolejbusiem10? Varbūt speciālistu trūkums, kas māk ar tiem apieties? Turklāt izrādās, ka lielā cena ūdeņradim esot tikai kļūdainas projekta pārvaldības dēļ11, tādējādi vēl vairāk pasliktinot ūdeņraža enerģētikas pozitīvo “uzņemšanu tautā”.
Jaunu tehnoloģiju ieviešana, sevišķi enerģētikas sektorā, noteikti prasa korekti izstrādātu likumdošanu, regulējumus un standartus. Diemžēl arī šajā jomā nemaz tik saulains skats nepaveras. Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kura vēl nav Starptautiskās Enerģētikas aģentūras sastāvā, kas nodrošinātu vienotu Eiropas un pasaules sapratni par nākotnes enerģētikas jautājumiem. Tomēr pozitīvi, ka Latvija izrādījusi vēlmi šajā aģentūrā iestāties, un 2023. gada septembrī ir veikts Latvijas Enerģētikas politikas izvērtējums. Šajā izvērtējumā, cita starpā, pausts, ka Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir minēts ūdeņradis, notiek pētījumi un dažādi uzņēmumi piedalās lielos projektos, tomēr ūdeņraža valsts stratēģijas un to atbalstošo politikas dokumentu nav, secinot, ka Latvijai nav konkrētu mērķu vai uzdevumu nozares attīstībai12.
Tas varētu būt saprotams, jo trūkst lobija un jomas speciālistu, bet tos vajadzēs, turklāt daudz. Ūdeņraža ražošana, pārvade, transports, uzpilde, uzglabāšana, vides aizsardzības un ģeoloģiskie aspekti, drošība, materiālu atbilstība, infrastruktūra, tehniskā apkope, likumdošana, apdrošināšana… varētu turpināt vēl. Un ticiet man, tas, kas der dabasgāzei, lielākoties neder ūdeņradim. Turu gan īkšķus, lai “Conexus Baltic Grid” pētījums par tīra ūdeņraža uzglabāšanu Inčukalnā būtu pozitīvs. Prieks, ka LU CFI pētniekiem ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu izdevies AS “Latvenergo” darbiniekus iepazīstināt ar ūdeņraža pamatiem un pielietojumu. Tomēr uzņēmuma vajadzībām noteikti būs nepieciešami jau konkrēti speciālisti, kas mācēs apieties ar plānotā pilotprojekta iekārtām.
Varu tikai uzslavēt RTU rektoru, akadēmiķi Tāli Juhnu, kas 2023. gada nogalē parakstīja sadarbības memorandu ar Nīderlandes kompāniju “Fokker Next Gen N.V.” par ūdeņraža izcilības centra izveidošanu. Uzņēmums līdz 2035. gadam ir iecerējis klientiem nodot pirmās ar ūdeņradi darbināmās pasažieru lidmašīnas, bet sadarbībā ar RTU plāno pilnveidot izglītības, pētniecības un inovāciju vidi, radot priekšnoteikumus gan vērienīgā projekta īstenošanai, gan bezemisiju aviācijas attīstībai. Sadarbības iespējas varētu ietvert atkrastes vēja parku “Elwind”, kas nodrošinātu liela apjoma enerģijas daudzumu Ventspils un Liepājas pašvaldībām, kuras strādā pie ūdeņraža ražošanas un uzglabāšanas infrastruktūras attīstības . Projekta sākumstadijā tiek plānotas 100 darbavietas (visticamāk ar projekta uzsākšanu un ieviešanu), taču, kad viss sāks strādāt, vajadzēs arī ūdeņraža jomas speciālistus.
Tāpēc šobrīd ir trīs gadu handikaps, lai apmācītu, ieinteresētu un izskolotu mācībspēkus vai, piemēram, maģistratūras līmeņa studentus nosūtītu uz esošiem specializētajiem mācību centriem, tad sagaidot tos atpakaļ un ļaujot strādāt un apmācīt nākamos. Ļoti ceru, ka viss veiksies un Latvija beidzot varēs izrauties no “mēs mazie nabadziņi” lomas uz “mēs lielie un varenie”. Tomēr tam vajag investīcijas, uzņēmumu, pašvaldību un valsts atbalstu.
Būtībā sanāk tā, ka šis izaudzinātais students ir abpusēja investīcija. Tomēr studenti vienmēr ir un būs augsta riska investīcija, kā jebkurš darbinieks, kurš tiek speciāli apmācīts. Agrāk padomju laikos lielākoties bija tā: to, ko studēji, tajā virzienā arī strādāji. Atgūstot Latvijas brīvību, bija sajukums, un daļa aizgāja veidot valsti un struktūras, daļa pārgāja uz komercsektoru, kam ar zinātni visdrīzāk vispār nebija sakara, bet daļa darīja to, ko varēja dabūt: reizē gan zinātnieks, gan sekretārs, gan sētnieks, lai var paēst un rēķinu samaksāt.
Šobrīd, esmu pamanījusi tendenci, ka daļa jaunās paaudzes vienā darbā neturas ilgāk par pāris gadiem. Iespējams, ka tagad jaunie studenti tādi būs – divos gados iegūs maģistru fizikā, pēc tam ķīmijā vai bioloģijā, un pēc tam sāks studēt folkloristos. Tādā situācijā, lai vispār notiktu noteikta virziena pētniecība un investīcija konkrētā studentā, mums jāspēj šo potenciālo studentu ar kaut ko ieinteresēt, lai būtu ko piedāvāt, jo zinātnieku mums ir pavisam maz. Kā jau minēju – jauniešu fizikā trūkst. Tagad teju jebkurš, kas nāk mācīties vai strādāt, ir jāgrābj ciet! Taču pastāv arī robeža, jāsaprot, vai šis cilvēks būs darītājs vai nebūs.
Manā uztverē pētniecība, sevišķi no jauniešu viedokļa, liekas kā reāli aizraujoša dzīve – konferences, skolas, pasaules apbraukšana, iepazīšana, sava kontaktu tīkla veidošana. Domājot ilgtermiņā, šī aizrautība vairāk vai mazāk jāvelta kādai nozarei. Un šobrīd, ja varēsi būt klāt jaunas enerģētikas nozares ieviešanā, – kas gan var būt vēl lielāks “burkāns”? Taču mēs nevaram šo studentu piesiet.
Ļoti ceru, ka ilggadējais ieguldījums STEM popularizēšanā, uzņēmumu mērķtiecība un Latvijas valdības un lēmumpieņēmēju saprašana un izpratne, ir radījuši auglīgu zemi, kurā dīgt jaunajiem zinātnes talantiem.
[1] 2023./2024. akadēmiskajā gadā mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados | Oficiālās statistikas portāls
[2] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA080/
[3] Izpratne par STEM nozīmību Latvijā ir, ar īstenošanu – sarežģītāk • IR.lv
[4]https://lvportals.lv/dienaskartiba/361542-turpmak-stipendijas-maksas-ari-nepilna-laika-izglitibas-studiju-programmas-studejosajiem-2024
[5]https://www.delfi.lv/campus/56036750/jaunumi/52340295/lu-fizikas-nodalas-pasniedzeji-vai-skolenam-ir-bijusi-iespeja-iemacities
[6]https://latvenergo.lv/lv/jaunumi/preses-relizes/relize/sacies-zviedrijas-un-baltijas-valstu-atjaunigas-energetikas-sadarbibas-izpetes-projekts.
[7]https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2024-01-29/lbtu-iesaistas-starptautiska-projekta-par-udenraza-izmantosanu-aviacija
[8] https://www.riga-airport.com/lv/jaunumi/lidosta-riga-iesaistas-verieniga-udenraza-testesanas-projekta
[9] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/09.04.2024-liepaja-plano-attistit-latvija-pirmo-udenraza-razotni.a549767/
[10] https://www.apollo.lv/7328758/kirsis-zud-ceriba-ka-udenraza-trolejbusi-bus-kvalitativs-transporta-veids
[11] https://www.retv.lv/raksts/riga-ir-vieniga-udenraza-uzpildes-stacija-baltijas-valstis
[12] Latvia2024.docx.pdf (iea.blob.core.windows.net)
[13] https://baltics.news/2023/12/15/the-dutch-fokker-next-gen-plans-to-produce-hydrogen-passenger-planes-in-latvia/
Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja LZA korespondētājlocekle Dr.phys. Līga Grīnberga